Publikāciju no krievu valodas tulkoja Maija Čepule

http://www.sunshinetwins.org/channelings.php?authorid=57&article=967&type=6&key=

**paskaidrojums ...

[] ... šeit jāsaprot, ka raksta autore Celia Fenn runā par sevi.

  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *  *

Tagad parunāsim par to, ko es[] saucu par „iestrēgšanas sindromu”. Es[] saņemu ļoti daudz vēstuļu no cilvēkiem, kas stāsta, ka viņi jūtas patiesi iestrēguši dzīvē. Parasti tie ir ļaudis, kas ir izdarījuši to savā dzīvē, ko viņi ir uzskatījuši par „pareizām izvēlēm” , un tik un tā sajūt vilšanos, niknumu, un jūtas „iestrēguši”. Bieži tiek izteiktas domas, kas pauž izmisumu un niknumu: „Es nespēju vairs turpināt ceļu!”Jā. Tas ir tiesa, ka nevaram vairs turpināt ceļu. Mēs esam sasnieguši ceļa beigas. „Ceļš” bija Trīsdimensionāla dzīves uztvere. Vecajās enerģijās mūsu dzīves uztverē mēs sevi redzējām lineārā ceļojumā uz priekšu. Un tad, kad mēs darījām lietas „pareizi”, mūsu ceļojums bija patīkams.Tagad lineāra ceļa vairs nav. Piektajā dimensijā Ceļojums – tā ir spirāle uz Augstāko Saprātu. Runa vairs nav par virzīšanos uz priekšu, bet gan par virzību „uz iekšieni un uz augšu”.Tādejādi – ja jūs vēl joprojām dzīvojiet ar cerībām, ka visam vajag mainīties jūsu ārējā realitātē, lai jūs spētu ieraudzīt un uztvert pārmaiņas, tad jūs, visdrīzāk esiet sava individuālā ceļa beigās.

Mēs visi tur atrodamies, zināmā mērā, jo mēs apgūstam, kā pacelt savu apziņu no trīsdimensiju „ceļa” uz Piektās dimensijas Spirāli. Es[] saprotu, ka diezgan bieži sajūtu „nejēdzīgu ceļu”. Es[] eju, liekos gulēt, un patiešām ļaunojos, bet tas palīdz man ieraudzīt, uz ko savā dzīvē turu dusmas. Tad es[] atzīstu, ka tas nav saistīts ar citiem cilvēkiem, bet tikai ar mani, un tām izmaiņām, kas man jāpaveic savā iekšienē. Es[] sapratu šo mācību pietiekami skaidri, kad sāku daudz ceļot. Daudzi cilvēki iedomājas, ka viņu dzīve būtu bijusi labāka, ja viņi būtu varējuši ... būt kaut kur citur ... būt kopā ar kādu citu ... vai strādāt citu darbu. Bet patiesība ir tāda – ka jūs ņemat SEVI līdzi it visur, lai kur jūs arī nedotos. Tieši tas, kas atrodas jūsos, nosaka jūsu dzīves kvalitāti un pieredzi.Tātad – kad mēs iemācīsimies ieklausīties savā Sirdī un Dvēseles čukstos, un kad mēs iemācīsimies RĪKOTIES saskaņā ar šīm jūtām, varenībā un līdzcietībā, tad mēs vairs nebūsim „iestrēguši”. Mēs izaugsim iekšēji, un tas ļaus mums pāriet uz daudz augstāku apziņas līmeni. Mēs pacelsimies uz nākošo līmeni pa spirāli, un tas notiks eleganti un ārkārtīgi viegli. Bez nekādas cīņas.Tādejādi – justies saniknotam un „iestrēgušam” – tas ir pirmais solis. Noskaidrojiet – kas jūs sanikno. Ja tas ir jūsu darbs, tad jums jāmaina VEIDS, kā jūs to darāt. Es[] ar to nodarbojos jau vairākus mēnešus, un tas nav viegli. Man nācās tik tiešām būt organizētai, par cik es atklāju, ka viss norit pavisam savādāk, nekā man bija vajadzīgs. Es[] sāpīgi apjautu, ka tikai es[] pati varu radīt tās struktūras, kas atbalstīs mani, un to, ko es[] daru. Tikai tad Gara pārpilnība var ieplūst manā dzīvē. Mēs esam LīdzRadītāji, un mums ir jāizpilda savs darbs, lai Gars varētu ar mums sadarboties. Sēžot bezdarbībā, niknumā un „iesprostotā” stāvoklī, jūs nevarat palīdzēt savai Augstākajai Esībai strādāt ar jums kopā. Jūsu Augstākā Esība vienkārši gaida, lai jūs tiktu skaidrībā ar to, kas izsauc niknumu un „iestrēguma” sajūtu, lai jūs kopīgi varētu doties jaunā pieredzes spirālē.Nākas atzīt, ka šis ir grūts laiks. Mēs esam apņemti ar tīrā potenciāla haosa bagātību šobrīd – katrā savas dzīves mirklī. Mums ir tik daudz iespēju izdarīt jaunas izvēles tam, kādi mēs BŪSIM. Jo tieši tas, kas mēs ESAM, tagad nosaka mūsu dzīvi, nevis tas, KO mēs darām. Darīšanas daļai ir jānāk no ESĪBAS. Jo, tieši jūsu Esība pasaka, kas jums ir nepieciešams, un ko jums būtu jādara. Un tas jums palīdzēs izdarīt Izvēles, kas ļaus jums iekļauties jūsu personīgās spirāles augšupejošajā plūsmā – Paplašināšanā un Svētībā. Pavisam viegli ...Tātad – mūsu uzdevums tagad – koncentrēties uz to, kas mēs ESAM iekšienē, nevis uz to, ko mums gribētos mainīt apkārtnē. Kad mēs spēsim savienoties ar savu Sirdi, ieklausīties savā Dvēseles un savas Augstākās Esības balsī tik pat skaidri, kā mēs dzirdam balsis mums apkārt, tad mēs būsim nepiespiestības un žēlsirdības plūsmā. Bet līdz tam mums jāstrādā ar savu niknumu un vilšanos – ar īstu līdzcietību. Ziniet, ka ikviens atrodas tādā pat telpā, cenšoties noskaidrot, KAS „strādā” jaunajās enerģijās. Mēs bieži esam izbrīnīti, kad atklājam, ka tas ir gluži pretējais tam, ko bijām iedomājušies.Pati priekš sevis es[] atklāju, ka attālināšanās no haosa „ārprāta” un sēdēšana vienatnē ar sevi, neatkarīgi no ārējām „vajadzībām”, palīdz man lauzties cauri ilūzijām, un redzēt, kas ir Patiess, un kas man ir jādara manā dzīvē. Tad es[] varu izdarīt Izvēles, kas man nepieciešamas, daudz augstākā līmenī, bet nevis lineārajā identiskās enerģijas līmenī, kas izsauc „iestrēguma” sajūtu un problēmas.

Iespējams, ka nākotnē mēs iemācīsim savus bērnus saprast, cik svarīgi ir veltīt mierpilnu laiku „priekš sevis”. Tas palīdzētu viņiem izlemt vajadzības un virzienus ikdienas dzīvē. Iespējams, mēs pat viņiem varēsim parādīt, kā to var izdarīt, tā vietā, lai izrādītu, kā mēs neprātīgi mētājamies apkārt, vēloties būt par „supermeniem” , un visu darot paši. Bet tā jau ir tēma atsevišķai sarunai ...