Par to brīnišķīgo, kas ienācis manā dzīvē

Maija Čepule (Kryon)

maijacepule@inbox.lv

skype: maija.cepule

pfone: +37126479621

                           Nekad agrāk nebiju tikusies ne ar zintniekiem, ne dziedniekiem, ne gaišreģiem. Ziņkārības dzīta nolēmu apmeklēt grupveida dziedināšanu Urantijas fondā. Man vajadzēja pašai redzēt tos cilvēkus, kas gatavi ziedot katrs no sava darba laika veselu stundu, lai tiktos ar vienkāršu mirstīgu cilvēku bez ieteikuma vēstulēm un smalkiem radu rakstiem.

Šajā pasākumā jutos gaidīta un īpaša, jo visas acis bija pievērstas man vienai. Man gan nebija īsti nopietnu vainu, par ko sūdzēties, toties Skaidrīte - šī pasākuma vadītāja - uzreiz pamanīja manas skumjās acis un ķērās pie dziedināšanas, vispirms gan saņemot tam manu piekrišanu.

Liels bija mans pārsteigums, kad atgriežoties mājās spogulī ieraudzīju to pašu seju, ko līdz šim, bet ar pavisam citām acīm. Tās bija smaidīgas un laimīgas. Dziedināšana bija notikusi mana apzinātā nodoma rezultātā, izrevidējot visus Dvēseles kaktiņus un koncentrējot sirdī maksimāli daudz Gaismas un Mīlestības.


Otrs brīnišķīgs notikums saistās ar kādu semināru par smalkās saskarsmes veidiem un iespējām, ko vadīja Agita Galviņa kopā ar Alekseju Obuhovu. Tur praktiskajās nodarbībās brīvā, nepiespiestā gaisotnē guvu pārliecību, ka sazināties ar citām dimensijām ne pavisam nav tikai izredzēto privilēģija. Tas ir iespējams katram. Bija arī silti ieteikumi vispirms kontaktēties ar savu augstāko ES, kas vienmēr kā pats tuvākais varētu dot vērtīgus padomus un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem.

Zemapziņā jau biju pārskaitījusi desmitiem trūkumu un nepilnību savā uzvedībā, ieradumos un raksturā, tāpēc biju gatava to visu uzklausīt, ja vien man izdotos sazināties ar šo netveramo būtību, kas patiesībā ir daļa no manis pašas.

Varu pastāstīt, kā tas viss notika. Tie bija satraucoši mirkļi.


Biju spārnota un iedvesmota no semināra praktiskās daļas, kaut gan, jāsaka godīgi, - nekādas ilūzijas neloloju. Tiesa, pirms tam internetā bija gadījies izlasīt dažus stāstus par to, kā cilvēki bez priekšzināšanām vienkārši noskaņojušies un solījuši sev rakstīt visu, kas ienāks prātā.


Mēģināts nav zaudēts... Apsēdos savā iemīļotajā vietā pie datora un koncentrējos uz mierīgu, laipnu ielūgumu. Nebiju nekā īpaši sagatavojusies, tāpēc biju pārsteigta, ka nepieciešamajā brīdī man pa rokai atradās gan papīrs, gan zīmulis. Viegli iekņudējās kaklā...

Nolēmu, ka tas ir starta signāls. Tavu brīnumu, - klepus, kas parasti seko ik reiz pēc šādas kņudēšanas, izpalika. Toties manā prātā tiešām iešāvās dažas domas. Steidzos tās piefiksēt.

29.03.2007(1)

Mans mīļais Eņģeli!

Vēlos Tevi skūpstīt un apkampt!

Ļoti vēlos būt ar Tevi...

Šinī brīdī durvis noklaudzēja, un es steidzos izlikties, ka nekas īpašs šeit nenotiek. Vēl šobrīd esmu neziņā, kas šo mīlestības vēstulīti man ir atsūtījis...

Bet amats jau bija rokā! Pēc dažām stundām nolēmu konkrēti pajautāt, ar ko man ir darīšana, tāpēc jau laikus uzrakstīju uz tukšas papīra lapas tekstu, kura tonis gan nebija sevišķi iedvesmojošs. Tomēr, pēc laipnas noskaņošanās uz ielūgumu, nāca izsmeļoša atbildes vēstule. Iesākumā stilu varētu nosaukt par oficiālu, taču ledus drīz vien izkusa, un saviļņojums piepildīja mūsu abu sirdis. Pēdējās rindiņas jau rakstīju vienās asarās...

Pateicos, ka apjautājies!

Esmu priecīgs.

Biju pārsteigta par tik kodolīgu atbildi. Tikai pēc atjēgšanās, kas prasīja vairākas minūtes, iedomājos uzrakstīt nākošo jautājumu.


30.03.2007(2)

Kas Tev sagādā prieku?
.................................

Labvēlība un Mīlestība.

Neskatoties uz to, ka šī atbilde bija tik negaidīti īsa, tajā es tiešām sajutu mūsu siržu radniecību...

Laikam būs vien jāpierod pie jaunajām iespējām un jālieto tās ar mīlestību, atbildīgi un saprātīgi.

                            Ikdienas saskarsme

Man ne pārāk sen ir radusies iespēja sazināties ar šādām būtnēm – manu augstāko ES un brīnišķīgo komandu – manu Gaismas Ģimeni, kas vienmēr modri gādā par mani.