Es šad un tad pa reizei domāju, kas esmu - sieviete- kam paredzēts šis radījums, un nevaru es  īsti saprast, vai nav tas nejaušs gadījums, kas radīts ir no ribas? Un vēl es domāju par to, ja dievs no ribas mani taisa, vai esmu kautkas cienījams, jeb varbūt tas tāpat, kā tad , ja būtu taisīta no tukša gaisa - nav svara man nemaz? Tas dīvaini - tik daudz ir viedokļu par to, kas esmu, ka reizēm apjūku un pati vēlētos tad pārvērsties par rīta vēja dvesmu un aizlidot tad prom no šejienes uz mīlestības spārniem milzīgiem, ja varētu!

Es esmu sieviete, ko darīt man ar to, kā laimi gūt? Es nezinu un reizēm baidos būt uz zemes šīs - es vēlos brīva būt un prom no zemes lidot vējam līdz!

Jā, sievietei nav viegli būt, ja nezini kā būt, un tad es savu spēku citam kādam labāk atdodu - varbūt, ka vīrietim, vai varbūt draudzenītei kādai, kas labākā man sakās esam un labāk zinās darīt ko ar to, jo viņa gudrāka par mani, vairāk zin!

 Bet , patiesībā, kas to zin , vai zin tā ko, ja arī taisīta no ribas ir, tāpat kā es - es atkal nezinu, ko darīt man ar to!?

Ja esmu sieviete, kas taisīta no ribas, no vīrieša, kas taisīts ir no dubļiem un no dieva gribas - ha, tas daudzko izskaidro -es tagad saprotu kāpēc man aizvien atpakaļ pie viņa gribas, tas gan ir gudri izdomāts par labu vīrietim!

 Varbūt man vajadzētu viņam savu spēku atdot - lai izlemj viņš, tad nevajadzēs pašai lemt un savas kļūdas pēc tam labot, tad varētu es maigi krāšņu svēto govi tēlot un atļaut viņam savu dzīvi nest!

Bet varbūt labāk vēl, ja būtu stiprā bargā kundze es, tad varētu ne tikai sevi - arī savu veci nest, un bērnus vēl uz saviem pleciem kraut un sabiedrisko dzīvi vēl, kas zin, varbūt pat saeimu vadīt!

Brrr, man tirpas skrien pār kauliem, itkā tas viss jau būtu piedzīvots un redzēts tepat vakardien un kautkā, nezinkā uz mani attiektos- es vairs to negribu nekā uz sevi attiecināt- domas šīs!

Ak Dievs, kā būt man, kā man sevi īstu radīt - bez lomām iepriekšminētām!???

Varbūt man būt, kas esmu?!



Runcis Rudais.