Katru pārbaudījumu dzīvē saņemam, kad esam tam gatavi,

vai vismaz - esam par to pārliecināti...

Un tas, vai izturēsimies ar cieņu grūtā brīdī,

atkarīgs tikai no mums pašiem.

Tātad -

Vainot kādu par to,

ka viņš nav pareizi pret mums izturējies,

vai slikti uzvedies, vai vienkārši mums ir nepatīkams,

ir pavisam muļķīgi,

jo tikai paši sev esam radījuši

iespēju satikties ar šo cilvēku.



Bet diemžēl standartreakcija - vairumā gadījumu -

ir apdraudējuma sajūta.

Aktīvākie tad metas uzreiz aizstāvēties,

kaut gan vēl nav pat miņas no uzbrukuma.

Vēl vairāk -

ir uzskats, ka labākā aizstāvēšanās ir uzbrukums,

nesagaidot iedomātā vaininieka rīcību.

Vēl ļaunāk ir tad,

ja tiešām saņemam kādu sāpīgu triecienu...

Tad aizmirstas visi gudrie padomi,

ko esam dalījuši pa labi un pa kreisi,

par to, ka dzīvi veidojam paši

ar savu rīcību un domām.

Priekšplānā nostājas vainīgā meklēšana.

Un ja nu tas uzreiz nav atrodams,

tad ļaujam vaļu AIZDOMĀM...



Un tad nu ir maisam gals vaļā...

Viss, kas līdz šim bija gaišs un saulains -

pēkšņi satumst.

Arī paši sevi vairs nevaram pazīt -

īgnums un aizdomīgums spraucas no katras vīlītes.



Bet ko gan lai dara tas, kurš AIZDOMU DĒĻ

tiek vainots pie tā, ko nekad mūžā nebūtu atļāvies.

Taisnošanās tikai vēl vairāk pastiprinās šaubas...



Es zinu vienu būtni,

kas ir ar godu tam visam izgājusi cauri.

Ar milzīgu aizkustinājumu lasīju

viņas vēstuli saviem "labvēļiem".

Bet, neskatoties uz smago pārmetumu,

kas nāca negaidīts un nepelnīts,

viņa spēja atgūties pati un vēl piedāvāja roku tiem,

kas, iespējams, kļūdījušies...

Neesmu vēl sastapusi otru tik cēlu Dvēselīti...



Bet AIZDOMAS IR aklas...

Un tām ir milzīgs GRAUJOŠS SPĒKS...

Vai tiešām mums jāsilda azotē šis nezvērs?

Vai tiešām tas jālaiž lietā,

kur un kad vien pagadās?

Nu ir tā, ka jāsēž pie sasistas siles...

Bet sākās viss tik jauki...



Vai tagad nolaidīsim rokas?

Es zinu, ka notikušais ir pārbaudījums

katram un visiem iesaistītajiem...

Celsimies un ar godu nostāsimies uz kājām.

Pašcieņa vispirms nozīmē - cienīt citus...

Ar to arī varētu SĀKT,

lai veidotu uzticības pilnas attiecības

NO JAUNA.



Ar mīlestību -

Maija